Globālā sasilšana ir Zemes gaisa vidējās temperatūras paaugstināšanās. Ja nekavējoties netiks veikti paredzamie pasākumi, šis temperatūras pieaugums ietekmēs ne tikai globālo klimatu, bet arī cilvēku veselības stāvokli uz Zemes.
Globālo sasilšanu var izraisīt cilvēka darbības, piemēram, transportlīdzekļu dzinēju vai rūpnīcu sadegšana, kas izraisa oglekļa dioksīda un citu gāzu līmeņa paaugstināšanos atmosfērā. Tas aiztur saules siltumu atmosfērā un izraisa Zemes temperatūras paaugstināšanos.
Zemes temperatūras paaugstināšanos raksturo jūras līmeņa paaugstināšanās ledāju kušanas un nokrišņu daudzuma izmaiņu dēļ. Ekstrēmi laikapstākļi kļūst arvien izplatītāki.
Neparastās klimata pārmaiņas var ietekmēt vides kvalitāti un tīrību, piemēram, gaisu, ūdens avotus un augsni. Ja ir piesārņojums, tas ietekmēs cilvēku veselību.
Globālās sasilšanas izraisītās slimības
Pastāv vairākas veselības problēmas, kas var rasties globālās sasilšanas rezultātā, tostarp:
elpceļu slimība
Globālā sasilšana izraisa gaisa piesārņojumu un citu kaitīgu gāzu ieslodzīšanu Zemes iekšienē. Tas var atvieglot cilvēku ieelpošanu un palielināt risku saslimt ar elpceļu slimībām, piemēram, hronisku obstruktīvu plaušu slimību un astmu.
Bērni ir visneaizsargātākā grupa, ko skārusi globālā sasilšana. Turklāt globālās sasilšanas izraisītais gaisa piesārņojums var arī sabojāt bērnu plaušu darbību un kavēt to augšanu.
Infekcijas slimības
Klimata pārmaiņu rezultātā gaisa temperatūra paaugstinās un nokrišņu daudzums palielinās. Tas ir saistīts ar slimību pārnēsātāju skaita palielināšanos un izplatības paplašināšanos, īpaši tropu apgabalos, piemēram, Indonēzijā.
Viens no visbiežāk sastopamajiem slimību pārnēsātājiem ir odi. Šie dzīvnieki izraisa dažādas slimības, piemēram, malāriju, tropu drudzi un ziloņu drudzi.
Garīga slimība
Klimata pārmaiņas var izraisīt dabas katastrofas, piemēram, vētras, plūdus, sausumu un karstuma viļņus. Ar klimatu un laikapstākļiem saistītu katastrofu risināšana faktiski var izraisīt stresu, trauksmes traucējumus, depresiju un pēctraumatiskā stresa traucējumus.
Papildus traumām, ko rada mājas vai darba zaudēšana, ģimenes locekļu nāve dabas katastrofu dēļ var izraisīt arī dažādas iepriekš minētās garīgās slimības. Ekstrēma karstuma iedarbība ir arī cieši saistīta ar pastiprinātu alkohola lietošanu un pat pašnāvības mēģinājumiem.
Globālās sasilšanas sekas ir saistītas arī ar agresīvu un vardarbīgu uzvedību sabiedrībā. Pārtikas trūkums un kvalitātes pazemināšanās, kā arī kukaiņu pārnēsāto slimību pieauguma iespējamība var būt globālās sasilšanas ietekme, kas var izraisīt garīgas slimības.
Cilvēki ar garīgās veselības traucējumiem ir jutīgāki pret globālās sasilšanas sekām. Tas ir tāpēc, ka noteikta veida narkotikas, kas saistītas ar psihiatriskām problēmām, traucēs cilvēka spēju regulēt ķermeņa temperatūru un ķermeņa jutīgumu pret karstu gaisu.
Globālās sasilšanas ietekme uz mirstības līmeni
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem, klimata pārmaiņas apdraud 250 000 nāves gadījumu gadā līdz 2030.–2050. gadam. Tas ir saistīts ar pieaugošo malārijas un caurejas gadījumu skaitu, nepietiekamu uzturu bērniem un piesārņojumu, kas ietekmē neveselīgu dzīvesveidu.
Pakļaušana ārkārtīgi augstām temperatūrām var palielināt dehidratācijas un pat nāves risku no karstuma dūriena.saules dūriens), īpaši gados vecākiem cilvēkiem.
Kā pasargāt Zemi no globālās sasilšanas
Klimata nestabilitāte var apdraudēt cilvēku veselību un dzīvību. Tāpēc ir dažas vienkāršas darbības, kuras varat veikt, lai aizsargātu Zemi no globālās sasilšanas ietekmes, proti:
- Izslēdziet elektroniskās ierīces pēc lietošanas vai tad, kad tās nelieto.
- Ierobežojiet atkritumu veidošanos, peldoties vai mazgājot pietiekami daudz ūdens.
- Izmantojiet sabiedrisko transportu un samaziniet privāto transportlīdzekļu izmantošanas biežumu.
- Stādiet augus pagalmā vai podos.
- Saglabājiet vidi tīru un izmetiet atkritumus tās vietā.
- Pārstrādājiet papīra vai plastmasas atkritumus, kurus var apstrādāt un izmantot atkārtoti.
Daži no iepriekšminētajiem preventīvajiem pasākumiem, ko varat veikt, lai samazinātu globālās sasilšanas ietekmi un saglabātu nākamās paaudzes izdzīvošanu.
Ja globālās sasilšanas dēļ novērojat iepriekš minētos slimības simptomus, piemēram, galvassāpes, sliktu dūšu, vemšanu vai elpas trūkumu, nekavējoties konsultējieties ar ārstu, lai apstiprinātu diagnozi un noteiktu atbilstošu ārstēšanu.