Daudzi cilvēki domā, ka meditācijai ir nepieciešama klusa telpa, īpaša mūzika vai noteikti rituāli. Faktiski to var izdarīt jebkurā laikā, piemēram, gaidot autobusa pienākšanu, pauzes starp darbiem vai satiksmes sastrēguma vidū.
Meditācija ir vingrinājumu veids, lai koncentrētos un attīrītu prātu, lai jūs justos mierīgāks, ērtāks un produktīvāks. Šo praksi parasti veic, klusi sēžot, aizverot acis un lēni un regulāri elpojot, vismaz 10–20 minūtes.
Meditāciju var praktizēt ikviens, jebkurā vietā un laikā. Šī aktivitāte neprasa īpašu aprīkojumu vai izdevumus, un, ja to regulāri praktizē, meditācija var palīdzēt atbalstīt garīgo un fizisko veselību.
Kā darbojas meditācija
Stresa stāvoklī ķermenis izdala stresa hormonus, kas var izraisīt dažādas ietekmes uz ķermeni, piemēram, paātrinātu sirdsdarbību un paaugstinātu asinsspiedienu, izraisot trauksmi un bezmiegu, kā arī ietekmējot libido un apetīti.
Pēc stresa kontroles ķermeņa stāvoklis normalizēsies kā parasti. Tomēr dažiem cilvēkiem var būt grūti kontrolēt stresu.
Lai nomierinātu prātu un pareizi samazinātu stresu, varat izmēģināt vairākus veidus, tostarp meditāciju. Meditējot jūs tiksiet apmācīts nolikt malā negatīvās domas, kas izraisa stresu, motivē sevi un liek ķermenim justies mierīgākam un ērtākam.
Turklāt meditācijai ir arī efektīvs veids, kā aktivizēt gamma viļņus smadzenēs, kam ir svarīga loma mācīšanās, koncentrēšanās, atmiņas un izpratnes veidošanā.
Dažādas meditācijas priekšrocības veselībai
Meditācija ir darbība, kas tūkstošiem gadu tiek veikta dažādās valstīs, piemēram, Ķīnā un Indijā. Dažādi pētījumi līdz šim ir arī pierādījuši, ka meditācija var sniegt daudz priekšrocību, lai atbalstītu ikdienas produktivitāti un garīgo un fizisko veselību, piemēram:
- Novērš un mazina stresu, depresiju un trauksmi
- Regulē emocijas un trenē pozitīvas domas
- Samazināt sāpes
- Novērst paaugstinātu asinsspiedienu un uzturēt normālu asinsspiedienu
- Padara miegu mierīgāku un palīdz pārvarēt bezmiegu
- Uzlabo koncentrēšanos, atmiņu un novērš senilu demenci
- Stiprināt ķermeņa pretestību
Meditāciju var veikt arī kā līdzekli, lai palīdzētu pārvarēt atkarību vai atkarības problēmas, piemēram, atkarību no nikotīna, narkotikām vai alkohola, vai noteiktus veselības stāvokļus, piemēram, kairinātu zarnu sindroms un miega traucējumi.
Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka meditācijas loma nevar aizstāt medicīniskas metodes noteiktu slimību ārstēšanā. Tāpēc, ja jums ir noteiktas slimības un vēlaties izmēģināt meditāciju, lai atvieglotu simptomus, vispirms konsultējieties ar savu ārstu.
Dažādi meditācijas veidi un procesi
Meditācijā ir daudz veidu un paņēmienu relaksācijai, piemēram, joga, transcendentālā meditācija, Tai chi un Qi gong. Viņiem visiem ir viens un tas pats mērķis, proti, panākt mieru un rāmumu.
Kopumā ir 2 vispazīstamākās meditācijas metodes, proti:
- Fokusa vai koncentrācijas meditācija, kas tiek veikta, koncentrējot uzmanību vai koncentrēšanos uz noteiktu objektu, piemēram, skaņu vai sajūtu, lai panāktu iekšēju mieru.
- Meditācija uzmanīgums, kas ir meditācijas tehnika, kas apvieno koncentrēšanās praksi ar ķermeņa un apkārtējās vides stāvokļa apzināšanos vai introspekciju.
Lai gan ir daudz meditācijas paņēmienu, šīs aktivitātes būtība sastāv no vairākiem galvenajiem elementiem, tostarp:
1. Prāta fokusēšana
Koncentrēts un mierīgs prāts ir vissvarīgākais meditācijas elements, jo tas var palīdzēt atbrīvot prātu no daudziem traucēkļiem, kas izraisa stresu, trauksmi un raizes.
2. Lēnām elpojiet
Lēna un dziļa elpošana var palielināt skābekļa daudzumu, kas tiek ieelpots plaušās, tādējādi palielinās arī skābekļa daudzums asinīs un visā organismā. Tas var likt jūsu ķermenim justies ērtāk meditācijas laikā. Pietiekams skābekļa daudzums var arī atvieglot smadzenēm koncentrēties un koncentrēties.
3. Darot to klusā vietā
Ja vēl neesat pieradis meditēt, mēģiniet sākt to darīt klusā vietā, kur nav lietas, kas potenciāli varētu novērst uzmanību, piemēram, mobilā tālruņa zvana, televizora vai transportlīdzekļa skaņas. Kad esat pieradis to darīt klusā vietā, jūs varat pierast pie meditācijas pārpildītā vietā.
4. Novietojiet ķermeni ērti
Lai maksimāli izmantotu meditācijas priekšrocības, ir svarīgi to darīt ērtā pozā, vai tas būtu sēdus, guļus vai pat ejot. Šī ērtā poza arī ļoti palīdz uzturēt labu stāju meditācijas laikā.
Padomi, kā efektīvi uzsākt meditāciju
Lai varētu labi veikt meditāciju, varat mēģināt sākt ar šādām darbībām:
- Sēdiet taisni un veiciet dažas dziļas elpas.
- Koncentrējieties uz savu elpu un to, kā jūtaties.
- Pēc kārtas koncentrējiet prātu uz dažādām ķermeņa daļām, turpinot lēnām ieelpot. Apzinieties, kā jūtaties šajās ķermeņa daļās. Varat arī iejaukties meditācijas sesijās lūgšanai, pateicībai vai pozitīva pašapziņa.
- Kad esat pieradis meditēt sēdus, varat izmēģināt pastaigas meditāciju. Koncentrējieties uz kāju kustībām un izvairieties staigāt pārāk ātri. Pastaigas vieta var būt jebkur, piemēram, mājaslapā.
Mēģiniet regulēt savas emocijas un domas. Filtrējiet negatīvās emocijas un saglabājiet pozitīvas domas, lai jūs justos mierīgāks un ērtāks.
Lai iegūtu maksimālu rezultātu, mēģiniet padarīt meditāciju par daļu no savas ikdienas. Tomēr atcerieties. Lai saglabātu veselīgu ķermeni, jums arī pietiekami jāatpūšas, regulāri jāvingro, kā arī jāatturas no cigaretēm un alkoholiskajiem dzērieniem.
Ja jums ir grūti ērti meditēt, piemēram, tāpēc, ka jūsu prāts ir pārāk neskaidrs, nemierīgs vai noteiktu veselības problēmu dēļ, mēģiniet konsultēties ar ārstu vai psihologu, lai noskaidrotu, kāda veida meditācija ir piemērota jūsu stāvoklim.