Impostera sindroms ir termins, kas raksturo tādas personas uzvedības modeli, kura bieži šaubās vai pat jūtas necienīga par saviem sasniegumiem un panākumiem. Impostera sindroms ir psiholoģisks stāvoklis, bet nav psihisks traucējums.
Cilvēki, kuri piedzīvo krāpnieka sindroms Viņiem parasti šķiet, ka viņi nav tik inteliģenti, radoši vai talantīgi, kā citi šķiet un zina, ka viņi ir. Tā vietā viņam šķiet, ka katrs viņa sasniegtais sasniegums ir tikai nejaušības vai veiksmes dēļ.
Šīs jūtas parasti pavada bailes, ka kādu dienu viņa patiesā identitāte atklāsies un apkārtējie viņu uzskatīs par krāpnieku. Tāpēc krāpnieka sindroms Zināms arī kā "krāpšanās sindroms".
Zīmes Impostera sindroms
Tālāk ir norādītas dažas no pazīmēm, kuras jūs varētu sajust, ja jums rodas: krāpnieka sindroms:
- Bieži šaubās par savām spējām
- Bieži panākumus un sasniegumus saista ar ārējiem faktoriem
- Nespēj objektīvi novērtēt paškompetenci un prasmes
- Bailes kādu dienu izgāzties
- Jūtos vīlies vai neapmierināts, kad nespēj izpildīt paša izvirzītos standartus
Cilvēki, kuri piedzīvo krāpnieka sindroms mēdz turpināt motivēt sevi turpināt smagi strādāt, dažreiz pat vairāk nekā nepieciešams. Tomēr tas tiek darīts tikai tāpēc, lai viņš justos droši un neviens neuzzinātu, ka viņš ir krāpnieks.
Iemesls Impostera sindroms
Ir daži faktori, kas var izraisīt personas pieredzi krāpnieka sindroms, starp citiem:
- Vecāku audzināšanas modeļi, kuriem prioritāte ir sasniegumi un sasniegumi
- Konkurētspējīga vide
- Perfekcionists
- Jauna loma, piemēram, kā students vai strādnieks
Kā rīkoties Impostera sindroms
Lai gan tas nav psihisku traucējumu veids, krāpnieka sindroms Ja tas netiek pārbaudīts, var rasties trauksmes traucējumi līdz depresijai.
Lai no tā izvairītos, ir vairāki veidi, kā rīkoties krāpnieka sindroms, tostarp:
1. Atzīstiet savas jūtas
Pirmais solis pretī krāpnieka sindroms ir apzināties un atzīt, kā jūtaties.
Varat sākt, pierakstot savas sajūtas piezīmju grāmatiņā. Mēģiniet pierakstīt visas konkrētas šaubas un nepietiekamības sajūtas, kuras jūtat, kā arī to iemeslus.
Tas var palīdzēt jums saprast, ka, iespējams, jūsu šaubas ir nepamatotas un ka jums par tām nav pārāk jāuztraucas.
2. Cīnies ar negatīvām domām
Ikreiz, kad rodas negatīvas domas, mēģiniet ar tām cīnīties pozitīva pašapziņa, piemēram, pasakot, kādas pūles esat pielicis, lai sasniegtu pašreizējos panākumus. Tas ir noderīgi, lai neitralizētu negatīvās domas, kas jūs visu šo laiku ir traucējušas.
3. Runājiet par savām jūtām
Papildus pierakstīšanai varat arī mēģināt mazināt savas jūtas, runājot ar cilvēkiem, kuriem uzticaties, piemēram, draugiem, ģimeni vai kolēģiem. Viņi, iespējams, varēs dalīties līdzīgā pieredzē vai sniegt jums pozitīvāku skatījumu uz sevi.
4. Atzīstiet savas stiprās un vājās puses
Zinot savas stiprās un vājās puses, varat arī tikt galā ar to krāpnieka sindroms. Kad esat dziļāk izpratis savas stiprās un vājās puses, mēģiniet atrast veidus, kā attīstīt šīs stiprās puses un pārvarēt savas vājās puses.
Tādā veidā jums nav jātērē daudz laika, uztraucoties par to, ka jūs neatbilstat konkrētam uzdevumam vai lomai.
5. Atzīstiet un izbaudiet savus panākumus
Impostera sindroms var pretoties arī ar šo. Tāpēc katru reizi, kad jums izdodas gūt panākumus, izveidojiet ieradumu atzīt, ka veiksme ir jūsu pūļu, inteliģences un prasmju rezultāts.
Šo panākumu var arī nosvinēt, piemēram, dodoties paēst ar draugiem vai vienkārši nopērkot kaut ko, ko vēlaties. Tāpat praktizējiet komplimentu saņemšanu no citiem, lai jūs vairāk novērtētu katru savu centienu un panākumu.
Būtībā atcerieties, ka katrs jūsu sasniegtais panākums ir pelnīts. Atcerieties arī, ka šodien atrodaties tur, kur atrodaties, pateicoties pūlēm un pieņemtam lēmumam, nevis tikai veiksmei vai nejaušībai.
Mēģiniet izmantot dažādus veidus, kā tikt galā ar krāpnieka sindroms augstāk, bet, ja šaubas un bažas turpina jūs nomocīt, nevilcinieties konsultēties ar psihologu vai psihiatru.