Rentgena izmeklēšana jeb rentgena izmeklēšana ir medicīniskā attēlveidošanas metode, kas izmanto elektromagnētisko starojumu, lai uzņemtu ķermeņa iekšpuses attēlus vai fotoattēlus. Šī procedūra ir papildizmeklējuma daļa, lai noteiktu precīzāku diagnozi.
Traumas, infekcijas, lūzumi, artrīts, zobu bojājums, osteoporoze vai kaulu vēzis ir daži no veselības stāvokļiem, kuriem nepieciešama rentgena izmeklēšana. Galvenās prioritātes rentgena starojums tiek izmantots, lai redzētu kaulus un locītavas. Tomēr rentgenstarus dažreiz izmanto arī, lai atklātu problēmas ar mīkstajiem audiem, piemēram, iekšējiem orgāniem.
Šo gaismu var izmantot arī, lai pārbaudītu problēmas ar plaušām, krūtīm, sirdi, asinsvadiem, urīnceļu un gremošanas traktu. Var veikt pat rentgena pārbaudi, lai skenētu nejauši norītas cietās vielas. Šo izmeklēšanu var veikt arī, lai uzraudzītu lauzto kaulu un locītavu stāvokli un piestiprinātu ģipsi.
Papildus rentgena stariem rentgenstarus izmanto arī CT skenēšanas un fluoroskopijas izmeklēšanas procedūrās. Rentgenstarus bieži izmanto arī staru terapijā audzēju vai vēža ārstēšanai.
Kā darbojas rentgena izmeklēšana
Kad tiek veikta rentgena izmeklēšana, iekārta nosūtīs īsu elektromagnētiskā starojuma vilni uz ķermeni, lai skenētu ķermeņa iekšpuses stāvokli. Katras ķermeņa daļas absorbētais starojums būs atšķirīgs. Tas ļaus rentgena fotoattēliem parādīt dažādas krāsas no baltas, pelēkas līdz melnai:
- Ja tas skar metālu vai cietu ķermeņa daļu, piemēram, kaulu, lielākā daļa rentgena daļiņu tiek bloķēta. Rentgena izmeklēšanas rezultāti būs balti.
- Ja rentgenstūris ietver muskuļus, taukus un šķidrumu, rentgena izmeklēšanas rezultāti būs pelēkā krāsā.
- Melnā krāsa norāda, ka rentgens ir trāpījis gaisā.
Vai rentgena starojums ir drošs?
Fotografējot ķermeni ar rentgena izmeklēšanu, radiācija patiešām tiek izmantota. Tomēr iedarbības apjoms vai līmenis ir tik mazs, ka tas tiek uzskatīts par drošu pieaugušajiem.
Tomēr pārāk bieži veiktas pārbaudes, kurās izmanto rentgena starus, var sabojāt DNS ķermeņa šūnās, lai palielinātu vēža risku vēlāk dzīvē, lai gan paaugstinātais risks ir salīdzinoši zems. Salīdzinot ar rentgena stariem, CT skenēšanas un fluoroskopijas laikā rentgena starojuma iedarbība ir lielāka.
Amerikas Savienoto Valstu Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) saka, ka vēža risks rentgenstaru iedarbības dēļ ir lielāks:
- Pacienti, kuri bieži veic medicīnisko attēlveidošanu ar lielām devām
- Pacienti ar jaunāku vecumu
- Paciente ir sieviete
Rentgena izmeklēšana arī tiek atzīta par nederīgu maziem bērniem un augļiem dzemdē, īpaši, ja rentgena izmeklēšana tiek veikta uz ķermeņa daļu, kas atrodas blakus dzemdei.
Tas ir tāpēc, ka rentgena starojuma iedarbība var izraisīt spontānu abortu grūtniecības sākumā vai palielināt risku, ka bērns piedzims ar defektiem. Tikmēr gestācijas vecumā, kas pārsniedz 8 nedēļas, radiācijas iedarbība var izraisīt bērnu piedzimšanu ar mācīšanās traucējumiem un intelektuālām problēmām. Tādēļ grūtniecēm nav ieteicams ārstēties ar rentgena stariem, izņemot ārkārtas gadījumus.
Dažreiz, izmantojot rentgena starus, ārsti pacienta ķermenī injicē joda vai bārija kontrastvielu, lai uzlabotu attēla kvalitāti. Diemžēl šīs krāsvielas var izraisīt dažas blakusparādības, piemēram, niezi, nātreni, reiboni, sliktu dūšu, nieru darbības traucējumu risku, un mēle jūt metālisku sajūtu. Salīdzinoši retos gadījumos krāsviela var izraisīt pat smagas reakcijas, piemēram, ļoti zemu asinsspiedienu, anafilaktisku šoku, akūtu nieru mazspēju vai sirdsdarbības apstāšanos.
Ja veicat rentgenu un ievadāt kontrastvielu, pēc tam ieteicams izdzert daudz ūdens. Tas palīdzēs atbrīvoties no kontrastvielas no ķermeņa. Neaizmirstiet pastāstīt savam ārstam, ja injicētajā ādas vietā ir apsārtums, sāpes un pietūkums.
Tāpēc pirms rentgenstaru veikšanas ir svarīgi konsultēties ar savu ārstu, lai pārliecinātos, ka jums ir visa nepieciešamā informācija.