Psihoterapija ir viena no izplatītākajām ārstēšanas metodēm, ko izmanto dažādu psihisku problēmu, piemēram, smaga stresa, depresijas un trauksmes traucējumu, ārstēšanā. Psihoterapija parasti tiek veikta individuāli, bet dažreiz to var darīt arī grupās.
Psihoterapija ir viens no psihiatru un psihologu visbiežāk izmantotajiem ārstēšanas posmiem, lai risinātu pacientu emocionālos traucējumus vai psiholoģiskas problēmas.
Turklāt psihoterapiju var veikt arī, lai pārvarētu uzvedības problēmas, piemēram, dusmu lēkmes, bailes runāt publiski (glosofobija) un atkarību izraisoša uzvedība vai atkarība no noteiktām lietām, piemēram, narkotikām, alkohola, azartspēlēm, pornogrāfijas.
Izmantojot psihoterapiju, psihologi vai psihiatri vadīs un apmācīs pacientus iemācīties atpazīt apstākļus, jūtas un domas, kas izraisa sūdzības, un palīdzēt pacientiem veidot pozitīvu attieksmi pret aktuālajām problēmām.
Tādējādi tiek sagaidīts, ka pacienti spēs kontrolēt sevi un labāk reaģēt uz sarežģītām situācijām.
Apstākļi, kuros nepieciešama psihoterapija
Daudzi nepareizi pieņēmumi vai stigmatizācija, ka cilvēki, kuri iziet psihoterapiju pie psihologa vai psihiatra, norāda, ka personai ir garīgi traucējumi vai viņš ir vājprātīgs. Patiesībā tas tā nav.
Psihoterapija ir paredzēta ikvienam, kurš apzinās, ka viņam ir psiholoģiskas problēmas vai ir augsts psihisku traucējumu risks un plāno meklēt palīdzību, lai šīs problēmas pārvarētu.
Tālāk ir norādītas dažas no sūdzībām vai psihiskām problēmām, kas jāārstē ar psihoterapiju:
- Ļoti bezcerīga vai skumja sajūta vairākus mēnešus, piemēram, depresijas dēļ.
- Pārmērīga trauksme, bailes vai satraukums, kas rada grūtības veikt ikdienas darbības vai darbu.
- Ārkārtas garastāvokļa izmaiņas vai garastāvokļa izmaiņas, piemēram, pēkšņa sajūsma vai ļoti skumji bez redzama iemesla.
- Sāk izrādīt negatīvu uzvedību, piemēram, aizkaitināmība, vielu vai narkotiku lietošana, alkoholisms vai pārēšanās.
- Jums ir idejas vai domas par pašnāvības izdarīšanu vai citu cilvēku nodarīšanu.
- Ir halucinācijas.
- Grūtības izteikt savas jūtas vai sajūta, ka neviens cits nevar saprast jūsu jūtas vai problēmas.
- Apsēstības vai ieradumi, no kuriem ir grūti atbrīvoties, piemēram, pārāk bieži tīrīt un kārtot māju, daudzkārt mazgāt rokas un atkārtoti doties uz virtuvi, lai pārbaudītu gāzes plīti.
- Ir grūti sasniegt baudas, komforta vai gandarījuma sajūtu iepriekš baudītu aktivitāšu laikā (anhedonia)
Iepriekš minētās sūdzības var rasties, ja persona piedzīvo garīgu stresu vai traumatisku notikumu, piemēram, pēc šķiršanās, ir miris ģimenes loceklis vai tuvs draugs, nesen zaudējis darbu vai nesen ir cietusi no katastrofas vai vardarbības, t.sk. seksuāla uzmākšanās.
Papildus traumatiskiem notikumiem dažus no iepriekš minētajiem simptomiem var izraisīt arī noteikti garīgi traucējumi, piemēram, disociatīvās identitātes traucējumi (vairākas personības), depresija, personības traucējumi, bipolāri traucējumi, PTSD, trauksmes traucējumi un šizofrēnija.
Psihoterapijas veidi
Ir daudzas psihoterapijas metodes un metodes, ko veic psihologi vai psihiatri. Terapijas veids, kas tiks izmantots, parasti tiek pielāgots pacienta stāvoklim un pacienta reakcijai uz psihoterapiju.
Daži psihoterapijas veidi, kas tiek veikti diezgan bieži, ietver:
1. Kognitīvā uzvedības terapija
Kognitīvās uzvedības terapijas mērķis ir novērtēt domu modeļus, emocijas un uzvedību, kas ir problēmu avots pacienta dzīvē. Pēc tam ārsts vai psihologs apmācīs pacientu pozitīvi reaģēt uz problēmas avotu.
Piemēram, ja pacients agrāk lietoja narkotikas vai alkoholiskos dzērienus, lai pārvarētu stresu, tad ar šo psihoterapiju pacients tiks apmācīts reaģēt uz stresu ar pozitīvākām aktivitātēm, piemēram, vingrošanu vai meditāciju.
2. Psihoanalītiskā un psihodinamiskā terapija
Šāda veida psihoterapija liks pacientam ieskatīties dziļāk savā zemapziņā. Pacienti tiks aicināti izpētīt dažādus notikumus vai problēmas, kas bijušas slēptas un neapzinātas.
Tādā veidā pacients var saprast katra piedzīvotā notikuma nozīmi. Šī jaunā izpratne palīdzēs pacientiem pieņemt lēmumus un risināt dažādas problēmas.
3. Starppersonu terapija
Šāda veida psihoterapija ļaus pacientam novērtēt un saprast, kā pacients ir saistīts ar citiem cilvēkiem, piemēram, ģimeni, laulāto, draugiem vai kolēģiem. Šī terapija palīdzēs pacientiem kļūt jutīgākiem, mijiedarbojoties vai risinot konfliktus ar citiem cilvēkiem.
4. Ģimenes terapija
Šī terapija tiek veikta, iesaistot pacienta ģimenes locekļus, īpaši, ja pacientam ir psiholoģiskas problēmas saistībā ar ģimenes problēmām. Mērķis ir, lai problēmas, ar kurām saskaras pacients, varētu pārvarēt kopā un labot sašķeltās attiecības starp pacientu un ģimeni.
5. Hipnoterapija
Hipnoterapija ir psihoterapijas metode, kas izmanto hipnozi, lai palīdzētu pacientiem labāk kontrolēt savu uzvedību, emocijas vai domāšanas modeļus.
Šo psihoterapijas metodi bieži izmanto, lai padarītu pacientus relaksētākus, mazinātu stresu, mazinātu sāpes, palīdzētu pacientiem atmest sliktos ieradumus, piemēram, smēķēšanu vai pārēšanos.
Lai ārstētu psihiskas problēmas, psihoterapiju bieži kombinē ar narkotiku lietošanu, piemēram, antidepresantiem, antipsihotiskiem līdzekļiem, trauksmes mazināšanas līdzekļiem un garastāvokļa stabilizatoriem.garastāvokļa stabilizators), atkarībā no slimības diagnozes vai pacienta psihiskām problēmām.
Turklāt psihoterapijas rezultāti katram individuāli būs atšķirīgi. Daži psihoterapijas veidi var būt piemēroti vienam pacientam, bet var nebūt efektīvi citiem pacientiem. Tāpēc ir ieteicams konsultēties ar psihologu, lai noteiktu jūsu stāvoklim atbilstošu terapiju.